"Ciedru riekstu mutes" sindroms

Mēs varam runāt par ciedru riekstu lieliskajām īpašībām un apzināties, cik ļoti tās ietekmē mūsu veselību pozitīvā virzienā. Taču nevaram noliegt, ka šiem riekstiem piemīt specifiska garša, kura ne katram iet pie sirds. Iemsesli tam var būt dažādi.

Vispirms ir ļoti svarīgi prast atrast un atšķirst kvalitatīvus riekstus. Jāatzīst, ka viens no galvenajiem rādītājiem ir to cena. Ļoti bieži cilvēki mēdz uzķerties uz lielveikalos piedāvātajām atlaidēm. Taču riekstu rūgtā garša ir tikpat rūgta kā patiesība, kas aiz tā slēpjas. Mērķis ir tikt vaļā no veciem riekstiem un atbrīvot noliktavas, lai nebūtu produkts jānoraksta zaudējumos.

Vislabāk iegātāties riekstus no sava riekstu "dīlera", kurš precīzi zinās pastāstīt, cik ilgi rieksti ir glabāti, kādos apstākļos un, pats svarīgākais, tie būs vakuuma iepakojumos. Tas palīdz riekstiem saglabāt vērtīgās vielas un garšu, atšķirībā, no masu tirgotāja, kur produkts ir pārpakots mazos iepakojumos, saskāries ar gaisu un sācis zaudēt savu vērtību, kaut arī cena ir daudzreiz augstāka nekā tai vajadzētu būt par 100g riekstu.

Taču tagad pievērsīšos virsraksta nosaukumam "ciedru riekstu mutes"sindroms. Ko tas nozīmē? Kā jau minēju riekstu garša ir specifiska, tieši tikpat ļoti kā katra cilvēka garšas uztveršana. Bieži ir dzirdēts, ka pēcgarša, kas paliek mutē ir ļoti dīvaina arī tad, ja skaidri zināms, ka produkts ir augstas kvalitātes un svaigs.

Dr. Merkola (Džozefs Maikls Merkola, dz. 1954.g., specializējas alternatīvajā medicīnā, grāmatu "The no - grain died" un "Great bird flu hoax" autors) par šo stāsta:

Garšu var raksturot kā ļoti rūgtu un metālisku, kura mutē var saglagāties ilglaicīgi līdz at nedēļai. Līdzšim laboratorijas testos nav atklātas nekādas baktērijas vai citu vielu iejaukšanās no ārpuses (cits ēdiens, dzēriens, ķīmiskais siekalu sastāvs, u.c.), kas šādu garšu varētu radīt.  Taču aptuvens skaidrojums tiem, kuri šo garšu iespējams “nesaprot” tiek piedāvāts šāds:

“Dažkārt pēcgarša mutē paliek tik spēcīga, ka tā patiešām traucē. Viens no iemesliem ir tāds, ka rieksti varētu būt bojāti un stāvējuši nepiemērotos pastākļos ilgāk par 3 dienām. Parasti šāda garša piemīt visiem riekstiem konkrētajā iepakojumā.

Vēl viens iemesls, kāpēc garšas nianses atšķiras ir pašu koku dažādās šķirnes un apgabali, kur tie auguši. Īpaši spēcīga metāliska piegarša un rūgtums jūtams no riekstiem, kuri nāk no Ķīnas baltās priedes (Pinus Armandii).

Ieteikumi, lai mazinātu šo garšu ir pamēģināt ciedru riekstus jaukt mikslī ar citiem riektiem un sēklām.

Lai arī pagaidām šie iemesli nav noskaidroti, tas nenozīmē, ka ciedru riekstus būtu jāizslēdz no savas diētas pilnībā. Kādam varbūt ir jāsamazina dienas deva, citam palīdz garšu kombinēšana, vēl kādam varbūt vienkārši ir jāpierod kā pie jebkā cita jaunatklāta garšu pasaulē.”

Jāatzīst, ka arī pati esmu saskārusies ar šo īpatnējo garšu un no ciedru riekstiem biju atteikusies uz nenosakāmi ilgu laiku. Taču, kad nogaršoju rieskstus, kuri nāk tieši no Altajas apgabala, sapratu, ka šī pēcgarša tieši šiem riekstiem ir ļoti patīkama un mudinoša riekstus ēst vēl un vēl. Tā kā ceļš katram tieši pie sev vispiemērotākajiem riekstiem garšas ziņā noteikti ir atrodams.